Kāda būs sankciju politika pret Krieviju 2024. gadā? Par to var spriest pēc galvenajiem lēmumiem par sankcijām, kuras jau ir iestrādātas pašreizējā sankciju politikā.
Tiek gaidītas ekonomisko un tirdzniecības sankciju paplašināšanās, Krievijas aktīvu konfiskācijas mehānismu pilnveidošana, kā arī sistemātiskāki mēģinājumi piespiest trešo valstu uzņēmumus atteikties no sadarbības ar Krieviju, jo īpaši rūpniecisko piegāžu un tehnoloģiskās sadarbības jomā. Šīs trīs jomas veido 2024. gada sankciju pret Krieviju pamata scenārijus.
Ekonomisko sankciju paplašināšana ir regulārs process, kas ir pamatā katram jaunam ierobežojošo pasākumu vilnim pret Krieviju. Līdz šim Eiropas Savienība saistībā ar Ukrainas konfliktu ir bloķējusi 335 juridiskas un 1645 fiziskas personas. Šajā skaitā nav ieskaitīti tie aktīvi, uz kuriem attiecas sankcijas saskaņā ar “50 % noteikumu” – meitasuzņēmumi, filiāles un tamlīdzīgi.
Jau ir uzsāktas diskusijas par 13. ES sankciju paketi pret Krieviju. ES dalībvalstis plāno to apstiprināt līdz 24. februārim. Līdz šim ir zināms, ka saraksti tiks paplašināti, iekļaujot jaunas fiziskas un juridiskas personas, kā arī tiks ieviesti papildu tirdzniecības ierobežojumi un pasākumi, lai cīnītos pret esošo sankciju apiešanu, izmantojot trešās valstis.
Tas pats attiecas uz tirdzniecības sankcijām. Divējāda lietojuma preces jau ir gandrīz pilnībā aizliegts piegādāt Krievijai. Taču to rūpniecības preču un “luksusa preču” saraksti, kuras ir aizliegts ievest Krievijā, kā arī to preču saraksti, kuras aizliegts ievest no Krievijas, var tikt paplašināti. Aktīvi tiek strādāts pie ierobežojumiem attiecībā uz Krievijas izcelsmes preču piegādes aizliegumu virzienā no trešajām valstīm.
Vēl viena regulāra publiskas apspriešanas tēma ir sankcionēto Krievijas personu aktīvu konfiskācija un turpmāka līdzekļu pārskaitīšana Ukrainai. Kanāda ir izstrādājusi šādas konfiskācijas mehānismu. ASV ir precedents, kad daļa no Krievijas bloķētās personas aktīviem tiek nodota Ukrainai, taču tur runa ir par aktīviem, kas iesaistīti krimināllietās par sankciju apiešanu. Savukārt mehānisms, kas būtu līdzīgs Kanādas mehānismam, ASV vēl nav izstrādāts.
Spiediens uz uzņēmējdarbību no Krievijai draudzīgām valstīm un cīņa pret sankciju apiešanu solās kļūt arvien pamanāmāka. Šie pasākumi bija ļoti aktīvi jau 2023. gadā. Gandrīz visās ASV piemērotajās sankcijās pret Krieviju bija iekļautas sankcijas pret personām no trešajām valstīm – Turcijas, AAE, Ķīnas, Singapūras, Kirgizstānas, Kipras un citām –, kuras ASV iestādes uzskatīja par iesaistītām eksporta kontroles un citu sankciju režīmu apiešanā. Ir vērts atzīmēt, ka iepriekš ASV regulatora sankcijas tika piemērotas tikai ASV dolāros denominētiem darījumiem, bet pagājušā gada decembrī pieņemtie grozījumi ļauj sekundārās sankcijas piemērot arī darījumiem, kas denominēti citās valūtās. Līdzīgs sekundāro sankciju mehānisms ES parādījās jau pagājušajā gadā, lai gan tas tika piemērots tikai ļoti ierobežotā apjomā, un ES eksporta kontrole attiecībā uz trešajām valstīm, caur kurām preces no ES tiek piegādātas uz Krieviju, lai apietu sankcijas, vēl nav piemērota vispār. Tomēr sankciju pārkāpēju kriminālvajāšana ES strauji uzņem apgriezienus un jau tagad ir salīdzināma ar Amerikas rādītājiem.
